Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saukāt
saukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā. Dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
Piemēri..kolhozā uzņēma par biedri no pilsētas atbraukušo Valeriju Pateku vai vienkārši Vaļu, kā viņu vēlāk sāka saukāt.
1.1.Lamāt.
PiemēriDaudzi viņu neieredzēja, saukāja par rīkļurāvēju..
2.Vairākkārt saukt1.
Piemēri«Izabellu, pērciet Izabellu!» saukā veca sieviņa pie zilganu, medaini smaržojošu vīnogu groza..
2.1.intrans.
PiemēriBet citu rītu kāds atkal bērzu vērī saukā un saukā.
Avoti: 7-1. sējums