Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saulīte
saulīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → saule.
Stabili vārdu savienojumiIecelt (retāk pacelt) saulītē (arī saulē).
2.etn. Ornaments tautas mākslā – stilizēts saules attēls.
PiemēriSaulīšu motīvi.
  • Saulīšu motīvi.
  • Meistars [trauku rotājumā] plaši.. lieto tautas mākslā sastopamos rakstus - līkloci, skujiņu, saulīti, ausekli..
  • Bija izdomājusi kādu saulīti vai skujiņu, to tad arī ieauda segās, ieadīja cimdos.
Avoti: 7-1. sējums