Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saulīte
saulīte
-es, dsk. ģen. -šu, s.
1.
Dem. →
saule
.
Stabili vārdu savienojumi
Iecelt (retāk pacelt) saulītē (arī saulē).
Stabili vārdu savienojumi
Iecelt (retāk pacelt) saulītē (arī saulē)
—
Radīt ļoti labus apstākļus.
Saulīte (arī saule) ripo pa zemi (arī zemes virsu)
—
Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
2.
etn.
Ornaments tautas mākslā — stilizēts saules attēls.
Piemēri
Saulīšu motīvi.
Piemēri
Saulīšu motīvi.
Meistars [trauku rotājumā] plaši.. lieto tautas mākslā sastopamos rakstus - līkloci, skujiņu, saulīti, ausekli..
Bija izdomājusi kādu saulīti vai skujiņu, to tad arī ieauda segās, ieadīja cimdos.
Avoti:
7-1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
saulesriets
saulessargs
saulesstars
saulessvece
saulgozis
saulgrieze
saulgrieži
saulīte
sauljums
saulkrēsliņš
saullēkts
saulmīlis
saulmīļi
saulpuķe
saulpurene
Tēzaurs
saulīte
MLVV
saulīte
MEV
saulīte