saulīte
saulīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → saule.
Stabili vārdu savienojumiIecelt (retāk pacelt) saulītē (arī saulē).
- Iecelt (retāk pacelt) saulītē (arī saulē) idioma — Radīt ļoti labus apstākļus.
- Saulīte (arī saule) ripo pa zemi (arī zemes virsu) idioma — Saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
2.etn. Ornaments tautas mākslā – stilizēts saules attēls.
PiemēriSaulīšu motīvi.
- Saulīšu motīvi.
- Meistars [trauku rotājumā] plaši.. lieto tautas mākslā sastopamos rakstus - līkloci, skujiņu, saulīti, ausekli..
- Bija izdomājusi kādu saulīti vai skujiņu, to tad arī ieauda segās, ieadīja cimdos.
Avoti: 7-1. sējums