Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saulgrieze
saulgrieze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu.
PiemēriLīdz pat vēlam rudenim zied saulgriezes. No pavasarī izsētas sēklas vasarā dažu mēnešu laikā izaug ļoti spēcīgs 2-3 m liels augs..
2.Šī auga auglis, sēkla.
PiemēriSaulgriežu eļļa.
Avoti: 7-1. sējums