saulespuķe
saulespuķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu. Saulgrieze (1).
PiemēriUn pie meitenes mājām viņš tīrumā izrāva ziedošu saulespuķi un ar visu garo kātu pasniedza meitenei.
2.Šī auga auglis, sēkla. Saulgrieze (2).
PiemēriTie [zēni] gāja, skaļi sarunādamies, un saulespuķes spļāva uz visām pusēm kā zvaigznes.
Avoti: 7-1. sējums