saulespuķe
saulespuķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu. Saulgrieze (1).
PiemēriUn pie meitenes mājām viņš tīrumā izrāva ziedošu saulespuķi un ar visu garo kātu pasniedza meitenei.
- Un pie meitenes mājām viņš tīrumā izrāva ziedošu saulespuķi un ar visu garo kātu pasniedza meitenei.
- Pakalnā vēl mirkli apstājamies pie.. lielā, ziedošā saulespuķu lauka.
- ..Jurģis, izgrābstījis no kabatas saulespuķu sēkliņas, košļā un spļauj, košļā un spļauj.
- sal. ..Un sieva man ir kā saulespuķe.
- sal. ..upes pusē.. kā milzīgas saulespuķu galvas atspīdēja prožektoru ugunis..
2.Šī auga auglis, sēkla. Saulgrieze (2).
PiemēriTie [zēni] gāja, skaļi sarunādamies, un saulespuķes spļāva uz visām pusēm kā zvaigznes.
- Tie [zēni] gāja, skaļi sarunādamies, un saulespuķes spļāva uz visām pusēm kā zvaigznes.
- Saulespuķu eļļa ir intensīvi zeltainā krāsā ar raksturīgu cepinātu saulespuķu sēklu garšu..
Avoti: 7-1. sējums