Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saurdīt
saurdīt -urdu, -urdi, -urda, pag. -urdīju; trans.
1.Sabikstīt.
PiemēriViņi saurdīja pagales, lai uguns būtu tīra, bez dūmu vālu..
  • Viņi saurdīja pagales, lai uguns būtu tīra, bez dūmu vālu..
2.Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu.
PiemēriSaurdīt ļaudis uz darbu.
  • Saurdīt ļaudis uz darbu.
  • Katrs neveiksmīgs solis vai nelāgs pagrieziens radošajā darbībā nevis iemidzina, bet saurda, saaktivizē.. gan atsevišķu mākslinieku, gan trupu kopumā.
  • Pēc tam prātus saurdīja Pūliņa un Celma lidojums uz Gambiju.
Avoti: 7-1. sējums