sausēt
sausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks. Sausināt.
PiemēriZābaki jāsausē tā, lai mērens siltums piekļūtu tiem no visām pusēm vienmērīgi.
- Zābaki jāsausē tā, lai mērens siltums piekļūtu tiem no visām pusēm vienmērīgi.
- ..vējš birdinās no liepām lietus lāses, vakara saule sausēs lielceļus un līdzenumos un pakalnos izkaisīto viensētu pelēkos skaidu jumtus..
- ..vējš, lai arī stindzināja ziemelīgi ass, tomēr sausēja pakalnus un līdzenumus.
2.intrans.; reti Kļūt kalsnam, vālam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriVēl jauna, bet, acīm redzot, no tās sieviešu sugas.., kas, iepeldējušas laulības ūdeņos, tūliņ sāk sausēt, kaut gan lielākajam vairumam precēto sievu ir slieksme noapaļoties un izplūst..
- Vēl jauna, bet, acīm redzot, no tās sieviešu sugas.., kas, iepeldējušas laulības ūdeņos, tūliņ sāk sausēt, kaut gan lielākajam vairumam precēto sievu ir slieksme noapaļoties un izplūst..
Avoti: 7-1. sējums