savērpties
savērpties parasti 3. pers., -vērpjas, pag. -vērpās
1.Refl. → savērpt1. Tikt savērptam.
PiemēriDzija savērpusies smalka.
1.1.Savīties. Arī samudžināties.
Piemēri..plānajai dzīvajai [apses audu] kārtai vajadzēja turēt smago koku, tāpēc šķiedras savērpušās un saaudušās gandrīz krustiski.
2.Refl. → savērpt2. Tikt savērptam.
PiemēriSavērpās ūdens šļaksti, apbērdami zvejnieku tērpus un sejas lielām, smiltīm jauktām lāsēm..
Avoti: 7-1. sējums