saverkšķīties
saverkšķīties parasti 3. pers., -verkšķījas, pag. -verkšķījās
saverkšīties parasti 3. pers., -verkšījas, pag. -verkšījās; refl.; sar.; retāk
1.Saviebties (par seju, tās daļām). Samiegties, arī samirkšķināties (par acīm).
PiemēriKatjas grumbainā seja saverkšķījusies, melnās peles acis dursta ārsti kā nagliņas.
- Katjas grumbainā seja saverkšķījusies, melnās peles acis dursta ārsti kā nagliņas.
- Viņa uzpampušās acis atkal saverkšķījās, un viņa nāsis drebēja.
1.1.Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
PiemēriAcis gan jāoperējot steidzami, teica ārsti. «Ja jāoperē, jāoperē,» piekrita Gatis, cenšoties uzmundrinoši pasmaidīt, bet smaids saverkšķījās greizā grimasē.
- Acis gan jāoperējot steidzami, teica ārsti. «Ja jāoperē, jāoperē,» piekrita Gatis, cenšoties uzmundrinoši pasmaidīt, bet smaids saverkšķījās greizā grimasē.
2.Sačokuroties, sačervelēties.
PiemēriSaverkšķījušās pastalas.
- Saverkšķījušās pastalas.
- sal. ..viņa ievēroja vēl ko - ka viena auss ir citāda nekā otra, ka kreisā ir savādāka nekā labā, itin kā mazāka, itin kā saverkšķījusies.
3.Samudžināties (piemēram, par dziju).
PiemēriDzijas saverkšķīsies.
- Dzijas saverkšķīsies.
Avoti: 7-1. sējums