savāds
savāds -ais; s. -a, -ā
savādi apst.
1.Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.). Dīvains.
PiemēriSavāds piedzīvojums.
1.1.Par cilvēkiem.
PiemēriKad mans un Kārļa ekskavators iedūksies, bet Janelis nokritīs pavēnī pagulēt, Lubausis ķersies pie sava maizes groza, kas noslēpts zem žagaru kaudzes. Viņš ir savāds cilvēks un nekad neēd reizē ar mums.
1.2.Par dzīvniekiem.
PiemēriPēkšņi no vientuļas glīvenes gaiši zaļās lapotnes lejup metās pavisam savādi radījumi ar plakanu vēderu un uzpūstu, ieapaļu muguru.
1.3.Tāds, kam ir nelieli (piemēram, slimības, pārdzīvojuma izraisīti) psihiskās darbības traucējumi.
Piemēri«Rembatiešos viens meitēns esot palicis galvā tāds savāds.»
1.4.apst. Neparasti, neizprotami. Dīvaini.
PiemēriSavādi, ka pie lielajiem saimniekiem laupītāji neiet, no tiem taču varētu vairāk dabūt.
2.Citāds.
PiemēriSavu zaļo apkārtni zaudējis [pēc meža ugunsgrēka], arī ezers izskatījās gluži svešs un savāds.
Avoti: 7-1. sējums