savērpties
savērpties parasti 3. pers., -vērpjas, pag. -vērpās
1.Refl. → savērpt1. Tikt savērptam.
PiemēriDzija savērpusies smalka.
- Dzija savērpusies smalka.
- pārn. Lugas konflikts savērpjas jau pirmajā cēlienā..
- pārn. «Izrādēs, kurās savērpjas mūsdienu cilvēka dzīves pretrunas.., es pati, veidojot šos tēlus, mokos pretrunās un meklēju izeju.»
1.1.Savīties. Arī samudžināties.
Piemēri..plānajai dzīvajai [apses audu] kārtai vajadzēja turēt smago koku, tāpēc šķiedras savērpušās un saaudušās gandrīz krustiski.
- ..plānajai dzīvajai [apses audu] kārtai vajadzēja turēt smago koku, tāpēc šķiedras savērpušās un saaudušās gandrīz krustiski.
- pārn. ..interešu biedri ir jebkurā apvidū, vajag tikai mācēt ļaut viņiem sakuplot, tad tie savērpsies kā vīteņaugi un cits citu saistīs pie sevis un pie dzimtās vietas.
2.Refl. → savērpt2. Tikt savērptam.
PiemēriSavērpās ūdens šļaksti, apbērdami zvejnieku tērpus un sejas lielām, smiltīm jauktām lāsēm..
- Savērpās ūdens šļaksti, apbērdami zvejnieku tērpus un sejas lielām, smiltīm jauktām lāsēm..
- ..gaisa savērpās biezi dūmu mutuļi.
- Aiz tiem [motocikliem] savērpjas balts putekļu mākonis..
3.tehn. Refl. → savērpt3. Tikt savērptam.
PiemēriStienis savērpjas.
- Stienis savērpjas.
- Loks savērpies.
Avoti: 7-1. sējums