Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saārstēt
saārstēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izārstēt. Arī sadziedēt (brūci).
PiemēriPūci kādudien atnesa tēvs,.. spārniņš savainots, taču tēvs saārstēja..
  • Pūci kādudien atnesa tēvs,.. spārniņš savainots, taču tēvs saārstēja..
  • ..aizveras durvis aiz pēdējā apmeklētāja ar saārstēto zobu vainu..
  • Lodi no plaušas izvilka, brūci saārstēja..
1.1.Ārstējot izraisīt ko nevēlamu.
Piemēri«Manas kaimiņienes vīram ārstēja tuberkulozi un tā saārstēja, ka viņš dabūja trombozi kreisajā kājā.»
  • «Manas kaimiņienes vīram ārstēja tuberkulozi un tā saārstēja, ka viņš dabūja trombozi kreisajā kājā.»
Avoti: 7-1. sējums