Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saķēzīt
saķēzīt -ķēzīju, -ķēzī, -ķēzī, arī -ķēzu, -ķēzi, -ķēza, pag. -ķēzīju; trans.; vienk.
Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Arī saķēpāt.
Piemēri..jāpalūko, vai pirmie lini mārkā jau nava [nav] velkami, laiks bij silts, viena pārkavēta pusdiena visus sešus vezumus varēja saķēzīt pakulās.
Avoti: 7-1. sējums