saļodzīties
saļodzīties -logos, -ļogies, -ļogās, retāk -ļodzos, -ļodzies, -ļodzās, pag. -ļodzījos; refl.
1.parasti 3. pers. Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par priekšmetiem). Īsu brīdi ļodzīties.
PiemēriCietās zoles.. stingri klakšēja uz izmītām radžu plāksnēm, tās saļodzījās klinkstēdamas.
2.Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu). Īsu brīdi ļodzīties.
PiemēriLiene saļodzījās kā ievainota, saturējās uz acumirkli pie tuvās apses..
Avoti: 7-1. sējums