saņemties
saņemties -ņemos, -ņemies, -ņemas, pag. -ņēmos; refl.
1.Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml. Arī savaldīties.
Piemēri«Edgar! Edgar!» saimniece izsaucās. «Jums vien pasaulē nav bēdu! Ikkatram jācieš. Saņemieties!» - «Es negribu..» viņš izgrūda un nokrita krēslā.
- «Edgar! Edgar!» saimniece izsaucās. «Jums vien pasaulē nav bēdu! Ikkatram jācieš. Saņemieties!» - «Es negribu..» viņš izgrūda un nokrita krēslā.
- Viņa nosarka un pūlējās saņemties, taču rokas drebēja arvien vairāk, un beidzot viņai izkrita dakšiņa un novēlās zemē..
- ..Jancis saņemas - neies jau citiem savu vājumu rādīt. Ar plaukstām noslauka mitros vaigus..
- pārn. ..mazākais [gulbis] tā kā saļimst uz viena spārna un krīt zemē. Tad atkal saņemas, mēģina turēties..
1.1.Pārvarot inertumu, laiskumu u. tml., sakopot spēkus, gribu, sasparoties (kādas darbības veikšanai, uzlabošanai u. tml.).
Piemēri«Viņu vakaru pat... Cik tur trūka, ka govis saslimtu? Saņemies jel! Tā lopkopei nevajadzētu nolaisties.»
- «Viņu vakaru pat... Cik tur trūka, ka govis saslimtu? Saņemies jel! Tā lopkopei nevajadzētu nolaisties.»
- Vai viņš kādreiz atgriezīsies turp? Grūti zināt. Ko cilvēks savā mūžā pats apzināti atraidījis, to otrreiz iegūt... te vajadzīgs daudz spēka un neatlaidības. Bet iedragātam cilvēkam nav viegli saņemties.
- Dažkārt skolēni saka - pagaidiet, saņemšos un visiem parādīšu, ko es spēju.
1.2.Pārvarot bailes, kautrību u. tml., iedrošināties, spēt (ko paveikt, izdarīt).
PiemēriIzrādījās, ka Bernhardam jau kopš pērnās vasaras bija pierakstīta vesela klade ar dzejoļiem. Bet vajadzējis krietni saņemties, lai tos nodotu Bazenera spriedumam.
- Izrādījās, ka Bernhardam jau kopš pērnās vasaras bija pierakstīta vesela klade ar dzejoļiem. Bet vajadzējis krietni saņemties, lai tos nodotu Bazenera spriedumam.
- Todien viņa vairākas reizes bija virinājusi durvis un uzkavējusies Sandras tuvumā, bet nevarēja saņemties noskaidrot svarīgu jautājumu.
- pārn. Beidzot zīlīte saņēmās un klauvēja Mikiņam pie loga: «Dzi, dzi, dzi! Pa-lī-dzi!»
1.3.Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
PiemēriSaņemties uzrakstīt draugam vēstuli.
- Saņemties uzrakstīt draugam vēstuli.
- Saņemties un aizbraukt ciemos.
- Un Hilda domā, ka vienreiz beidzot vajadzētu saņemties un puiku kārtīgi nosukāt, lai ir mācība..
- Saņemšos un pati šūšu, Nebaidos, ka darbs būs grūts.
- Un, kad viņš [zostēviņš] saņēmies uz iešanu, tad atturēt viņu nevar: viņš izpleš spārnus un skrej ātrāk nekā es.
- pārn. Tev pašā saulē soliņš mazs, Un, kad tā sildīt saņemas, Tad tu tur labprāt sēdi..
Stabili vārdu savienojumiSaņemties dūšu.
- Saņemties dūšu sar. — Saņemt dūšu.
2.parasti 3. pers. Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) – par augiem, to kopumu.
PiemēriZiemāji labi saņēmušies.
- Ziemāji labi saņēmušies.
- Jaunaudze krietni saņēmusies.
- Es piegāju klāt un papētīju - tas bija āboliņš, kas tur.., ņipri saņēmies, zaļoja.
- Tīrumi un dārzi turoties puslīdz ciešami, vienīgi auzas nesaņemoties. Pavasarī aizkaltušas..
- Labības zelmeņi saņēmušies spēkā.
2.1.Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) – piemēram, par tīrumu, dārzu.
PiemēriViņa dārzs šogad tā saņēmies, ābeles pilnas augļu, smaržo puķes, un čaklās bites, iedamas ziedos, piepilda gaisu ar priecīgu sanoņu.
- Viņa dārzs šogad tā saņēmies, ābeles pilnas augļu, smaržo puķes, un čaklās bites, iedamas ziedos, piepilda gaisu ar priecīgu sanoņu.
- Zāļu dienā, kad saņēmušies apsētie tīrumi un nogāzti pirmie siena vāli,.. ciema padomes, kolhoza kantora un skolas pārstāvji.. sēžas appušķotā droškā un dziedādami laiž apraudzīt kolhoznieku sētas.
2.2.pareti Palielināties (apjomā, intensitātē) – par parādībām dabā.
PiemēriAukstums saņēmās stiprs.
- Aukstums saņēmās stiprs.
3.trans. Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā. Paņemt sev, arī iegādāties (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSaņemties bibliotēkā daudz grāmatu.
- Saņemties bibliotēkā daudz grāmatu.
- Saņemties veikalā klaipiem maizes.
- Cits atkal teicis, ka veltīgi te tie bezzemnieki saņemoties savu zemi.
4.pareti Sadoties (rokās).
PiemēriRotaļas sākumā saņemties rokās.
- Rotaļas sākumā saņemties rokās.
Avoti: 7-1. sējums