sašust
sašust sašūtu, sašūti, sašūt, pag. sašutu; intrans.
Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
PiemēriMāte atkal sašuta. «Kur tas redzēts, ka jauns cilvēks dienā vāļāsies? Slinkumu vien grib lāpīt.»
- Māte atkal sašuta. «Kur tas redzēts, ka jauns cilvēks dienā vāļāsies? Slinkumu vien grib lāpīt.»
- Ilma pārrodas mājās noskaitusies, juzdamās apvainota un sašutusi par Gundegas izdarībām.
- «Kur jūs bijāt aizgājis?» mazliet sašutis, jautā dakteris. «Vai tad tā drīkst?»
Avoti: 7-1. sējums