sažūt
sažūt -zustu, -žūsti, -žūst, pag. -žuvu; intrans.
1.parasti 3. pers. Žūstot kļūt, parasti viscaur, sausam.
PiemēriNopļautā zāle saulē sažūst.
- Nopļautā zāle saulē sažūst.
- Izrauto augu saknes karstumā sažūst.
- ..narcises novācamas ne vēlāk kā tad, kad sākušas dzeltēt lapas, bet nav vēl sažuvušas.
- ..Mālpils aptiekā pacilāju lielo zāļu maisu ar sažuvušām nātru lapām.
- Māli sažuva, un ekskavatoru kausi griezās tajos kā akmenī.
- sal. ..rakstīšana nepavisam nevedās. Domas bija kā sapītas, kā sažuvušas..
1.1.Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
PiemēriNošmakst vāveres skūpsti, zvēriņš ziņkārē mundri tek pa dzeņa apsi. Vai tiešām kuplastei, čiekurus lobot, sažuvusi mute..
- Nošmakst vāveres skūpsti, zvēriņš ziņkārē mundri tek pa dzeņa apsi. Vai tiešām kuplastei, čiekurus lobot, sažuvusi mute..
- ..karstā tēja palaikam laba, jo rīkle viņam tīri sažuvusi.
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam. Sakalst (2).
PiemēriKāpās.. atradās Pakalna mājele, pa kuru ņipri saimniekoja māte, sažuvusi vecenīte ar lielu gadu nastu sīkajos plecos.
- Kāpās.. atradās Pakalna mājele, pa kuru ņipri saimniekoja māte, sažuvusi vecenīte ar lielu gadu nastu sīkajos plecos.
- Zelma pateicīgi ar savu sažuvušo, gludo un sauso roku noglaudīja Austras elkoni.
- Vastlāvim ir kalsna, sažuvusi seja, abpus mutes stateniskas rievas.
Avoti: 7-1. sējums