Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
septiņvīre
septiņvīre -es, dsk. ģen. -ru, s.
Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās.
PiemēriVārpainā septiņvīre.
  • Vārpainā septiņvīre.
  • Krūmājos un ēnainos lapu koku mežos vietvietām sastop septiņvīres.. ar zaļganbaltiem ziediem; septiņvīres ar vairākiem desmitiem sugu izplatītas Eiropā, sevišķi kalnos.
Avoti: 7-1. sējums