Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
septole
septole -es, dsk. ģen. -ļu, s.; mūz.
Ritmiska figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot septiņās vienlīdzīgās daļās.
Avoti: 7-1. sējums