septiņstarīte
septiņstarīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Prīmulu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām.
Piemēri..nelielais augs - Eiropas septiņstarīte - ir īsts dabas brīnums. Nelielā stublāja galā.. balta, pārsteidzoši precīzi veidota zvaigznīte, zem kuras mieturī sakārtotas tumši zaļas lapas.
Avoti: 7-1. sējums