sevišķums
sevišķums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sevišķs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sevišķība (1).
Piemēri..[režisors] centies visai pliekanajām lugas jauniešu izdarībām piešķirt kaut kādu vienreizēju sevišķumu - akrobātiskas pozas, dialogi, stāvot uz galvas..
- ..[režisors] centies visai pliekanajām lugas jauniešu izdarībām piešķirt kaut kādu vienreizēju sevišķumu - akrobātiskas pozas, dialogi, stāvot uz galvas..
- ..Sadzīves praksē viss viņas [sievas] sevišķums kļūst par nulli salīdzinājumā ar globālo uzdevumu apkalpot viņa [vīra] personu.
2.Vispārināta īpašība → sevišķs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sevišķība (2).
Avoti: 7-1. sējums