sevišķība
sevišķība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sevišķs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sevišķums (1).
PiemēriPar kinomāksliniekiem viņas [meitenes] gan domājušas..: tādi ļaudis gan laikam piedzimst ar sevišķrbas zīmogu vaigā, viņi ir šausmīgi skaisti, gudri, talantīgi..
2.Vispārināta īpašība → sevišķs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sevišķums (2).
Avoti: 7-1. sējums