sevišķība
sevišķība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sevišķs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sevišķums (1).
PiemēriPar kinomāksliniekiem viņas [meitenes] gan domājušas..: tādi ļaudis gan laikam piedzimst ar sevišķrbas zīmogu vaigā, viņi ir šausmīgi skaisti, gudri, talantīgi..
- Par kinomāksliniekiem viņas [meitenes] gan domājušas..: tādi ļaudis gan laikam piedzimst ar sevišķrbas zīmogu vaigā, viņi ir šausmīgi skaisti, gudri, talantīgi..
- ..viņi steidzas uz priekšu.. lieliem soļiem, ka pat nejauda novērot.. ozolu sevišķību - ..apmēram divi pēdas no zemes miza apbružāta un pelēka, kas nozīmēja, ka pavasaros, Lubānas pļavas applūdinot, mālainais ūdens tik augstu sniedzies.
2.Vispārināta īpašība → sevišķs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sevišķums (2).
Avoti: 7-1. sējums