Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sienāzis
sienāzis -ža, v.
Taisnspārņu kārtas kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai.
PiemēriSiltumnīcu sienāzis.
  • Siltumnīcu sienāzis.
  • Krūmu sienāzis.
  • Sienāžu sisināšana.
  • Siseņus no sienāžiem vislabāk var atšķirt pēc taustekļiem. Siseņiem taustekļi ir īsi - ne garāki par pusi ķermeņa, parasti ragveidā vērsti uz priekšu, bet sienāžiem - ļoti gari, vismaz ķermeņa garumā.
  • Zemē neredzami, pelēki sienāži bieži pacēlās, parādīja laižoties savas sarkanās spārnu apakšas un nometoties atkal izzuda jātnieka acīm.
  • sal. «Man nenāk ne prātā lēkāt kā sienāzim pa skatuvi.» - «Tad jau nekā. Baibas žēl. Tieši viņa paliek bez partnera,» Dace izspēlēja savu spēcīgāko trumpi.
Avoti: 7-1. sējums