sievišķība
sievišķība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sievišķīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSievišķība ir sievietei vien piemītošs spēks. Tas dzīvi padara skaistu, tāpat kā vīrišķais spēks dod stabilitāti..
2.Vispārināta īpašība → sievišķīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAr lielām mokām viņš [karavīrs] cieta savu.. īpašību, kuru viņš uzlūkoja kā karavīra necienīgu - priecāšanos par sīkumiem. Tā viņam šķita kā zīmīga sievišķības pazīme, kas tik apkaunojoši raksturo jaunlaiku vīriešus.
Avoti: 7-1. sējums