Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sievmētra
sievmētra -as, s.
Panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
PiemēriMatainā sievmētra.
Avoti: 7-1. sējums