Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sifilitiķis
sifilitiķis -ķa, v.
sifilitiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
Piemēri«Mums šodien ielika [cietuma] kamerā sifilitiķi... Izņemiet viņu! Mēs negribam saslimt!»
Avoti: 7-1. sējums