siltums
siltums -a, v.; parasti vsk.
1.fiz. Īpaša matērijas kustības forma, kas ir saistīta ar vielas daļiņu, (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotisko kustību. Sistēmas iekšējā enerģija, arī iekšējās enerģijas daudzums, ko rada šāda kustība.
PiemēriSadedzes siltums.
Stabili vārdu savienojumiĪpatnējais siltums. Kušanas siltums.
2.Telpa, gaiss, arī vide, kur izplatās šāda enerģija.
PiemēriMeklēt patvērumu siltumā.
2.1.Laikapstākļi, kam ir raksturīga mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra.
PiemēriIestājas pavasarīgs siltums.
2.2.Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
PiemēriPirkstu siltums.
2.3.Sajūta, ka kļūst silti. Sajūta, ka kļūst silts (ķermenis, tā daļa).
PiemēriSiltums ielīst locekļos.
4.Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība.
PiemēriDraudzīgs siltums.
Stabili vārdu savienojumiSiltuma (arī karstuma) dūriens.
Avoti: 7-1. sējums