Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
simfonija
simfonija -as, s.; mūz.
Skaņdarbs sonātes cikla formā (parasti četrās daļās) simfoniskajam orķestrim.
PiemēriVārds «simfonija» mūzikā sastopams jau 16. gadsimta beigās. Ar to apzīmēja ļoti dažāda rakstura instrumentālās mūzikas skaņdarbus. Vēlāk līdz ar operas tapšanu simfonijas vārdu piešķīra galvenokārt operu priekšspēlēm (uvertīrām), dažkārt arī cēlienu starpspēlēm. No tā arī cēlies mūsdienu simfonijas nosaukums.
Avoti: 7-1. sējums