Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sinkrētiskums
-a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sinkrētisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPirmatnējās mākslas sinkrētiskums.
2.Vispārināta īpašība → sinkrētisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDogmu sinkrētiskums.
Avoti: