sinkrētisms
sinkrētisms -a, v.; parasti vsk.
1.Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
PiemēriMākslas sinkrētisms.
- Mākslas sinkrētisms.
- Psihes funkciju sinkrētisms.
- Ķekatu dziesmas pieder pie tām dziesmām latviešu folklorā, kurās visvairāk vēl saglabājies pirmatnējais mākslu sinkrētisms - vārda, dejas un mūzikas nešķirama vienība.
2.Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
Avoti: 7-1. sējums