sintezēt
sintezēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
2.Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
Piemēri..strādājot pie filmas, abiem - kā režisoram, tā operatoram - allaž jādomā kopīgi, kā veiksmīgāk sintezēt visdažādākos komponentus, lai izveidotu viengabalainu mākslas darbu.
3.ķīm. Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
Piemēri..[ķīmiķa] mērķis radīt jaunu ķīmisku vielu klasi, ar oriģinālu metodi sintezēt savienojumus, kuri vēl nav pazīstami un pirmo reizi dzimst laboratorijā.
3.1.Veidot (ķīmisku savienojumu) pēc dabā esoša savienojuma parauga.
PiemēriViņš ieguva no tvana gāzes un sārma sintētisku skudrskābi,.. tad sintezēja metānu un no tā tālāk ieguva metilspirtu..
3.2.Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošajām vielām.
PiemēriAugi un mikroorganismi lizīnu sintezē paši, turpretim dzīvniekiem šī iespēja ir liegta.
4.Veidot (skaņu) no tās atsevišķiem elementiem.
PiemēriSintezēt runas signālus.
Avoti: 7-1. sējums