Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sirsenis
sirsenis -ņa, v.
Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
Piemēri..viņa mīļo suni Pakanu vienā karstā vasaras dienā nokoda sirseņi. Eduards.. pēc tam gāja dedzināt sirseņu pūzni - tādu kā papīra bumbu šķūnī pie spāres. Divas reizes sirseņi viņa uzbrukumu atsita, sadzeldami Eduardu līdz karsonim..
Avoti: 7-1. sējums