sirsnīgs
sirsnīgs -ais; s. -a, -ā
sirsnīgi apst.
1.Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
PiemēriOtrs tuvākais darba kolēģis - Kārlēns.. ar visiem bija draugos - nelaimīgs, ja otrs bija nelaimīgs, priecīgs, ja otrs priecājās, izpalīdzīgs un sirsnīgs.
- Otrs tuvākais darba kolēģis - Kārlēns.. ar visiem bija draugos - nelaimīgs, ja otrs bija nelaimīgs, priecīgs, ja otrs priecājās, izpalīdzīgs un sirsnīgs.
- Vilks viņu zin, vienreiz Marija izlikās sirsnīgāka, otrreiz vēsāka. Un tas Lejas krodzinieku.. tīri vai bendēja nost.
- Vēl vienmēr turējāmies sirsnīgos draugos. Ziemas brīvlaikos un vasarās redzējāmies vai katru dienu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriSirsnīgs sveiciens.
- Sirsnīgs sveiciens.
- Teikt sirsnīgus vārdus.
- Sirsnīga palīdzība.
- Sirsnīgi uzņemt viesus.
- «Tagad nevar [apmeklēt slimnieku],» dežurējošā māsa teica, vērīgām, sirsnīgām acīm apskatīdama zvejnieku kapteiņa sievu. «Vēlāk.»
- Pāri telpai, kas tos šķīra, viņa sūtīja Pēterim savu sirsnīgo, glāstošo smaidu, acīm apmīļoja viņa bālo seju..
- Māte runāja sirsnīgi, labu vēlēdama. «Es gribu, lai jums tur viss būtu, kā nākas.»
- Vecis sirsnīgi paskatījās Jaņukā, un viņa acis pieplūda silta valguma pilnas. Viņš noglauda zēna galvu..
2.apst. Dedzīgi, aizrautīgi. Arī intensīvi, enerģiski (ko darīt).
PiemēriSirsnīgi strādāt.
- Sirsnīgi strādāt.
- ..viņš dzirdēja kādu vareni dziedam. Tik sirsnīgi dziedāt varēja tikai Dioģens.
- Mārtiņš ēd sevišķi sirsnīgi..
- Kvekšķis.. tūdaļ sāka mani sirsnīgi apriet.
- ..tur nevarēja nesmiet. Ambainis pats rēca vissirsnīgāk, belzdams ar biezo, sarkano plaukstu pa ādas mēteļa sāniem.
Avoti: 7-1. sējums