situēt
situēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; parasti divd. formā: situēts
1.Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
PiemēriApmetne situēta uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no tagadējās Zvejnieku dzīvojamās mājas, lēzena grants paugura nelielā ieplakā.
- Apmetne situēta uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no tagadējās Zvejnieku dzīvojamās mājas, lēzena grants paugura nelielā ieplakā.
- ..pret ielu nav vairs pavērsts zelminis, bet gan jumta plakne, jo jumta kore situēta paralēli ielai.
- ..[Imantas] rajons ir izdevīgi situēts. Pieci mikrorajoni veidojas ap Anniņmuižas parku. Rajona sabiedriskais centrs būtu tie vārti, pa kuriem iebrauc un izbrauc 70 000 rajona iedzīvotāju.
2.Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli.
PiemēriSituēt dēlu studiju gados.
- Situēt dēlu studiju gados.
- No dārga auduma pagatavota skolnieka forma, uz vienas auss nošķiebta samta cepurīte, mirdzošs portfelis un pietiekami daudz kabatas naudas - lūk, pazīmes, kas raksturoja labi situēta vīra dēlu.
- Bija radusies turīgā buržuāzija, labāk vai sliktāk situēts sīkburžuāzijas slānis.
- Tas, kas viņu nepazina, varēja mierīgi noturēt viņu par viduvēji situētu kantora darbinieku..
Avoti: 7-1. sējums