situēt
situēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; parasti divd. formā: situēts
1.Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā).
PiemēriApmetne situēta uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no tagadējās Zvejnieku dzīvojamās mājas, lēzena grants paugura nelielā ieplakā.
2.Sagādāt, arī nodrošināt (noteiktu, piemēram, labu, viduvēju) materiālo stāvokli.
PiemēriSituēt dēlu studiju gados.
Avoti: 7-1. sējums