Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skalpēt
skalpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; vēst.
Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gailu, ķeltu, šķitu, indiāņu paražas).
PiemēriSkalpēt pretinieku.
  • Skalpēt pretinieku.
  • pārn. Blaumanis neatlaidīgi cīnījās ar.. sirdīgo kroņa vīru Remiķi, kas neganti skalpēja katru brīvāku ideju.
Avoti: 7-1. sējums