skaļums
skaļums -a, v.; parasti vsk.
1.fiz. Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
PiemēriSkaļuma mērvienības.
- Skaļuma mērvienības.
- Skaļuma regulēšana.
- Cilvēkam skaņas sajūta ir atkarīga no daudziem faktoriem: skaņas intensitātes, frekvences, skaņas signāla veida. Skaņas subjektīvo uztveri raksturo skaņas skaļums. Skaļuma mērīšanai lieto lielumu - skaļuma līmenis..
- Skaņas stiprums raksturo fizikālu procesu neatkarīgi no tā, vai to uztver klausītājs vai ne, bet skaļums ir subjektīva īpašība.
- ..simt decibelu skaļumā dziedonis pieprasa sev arī ikviena dejotāja Sirdi.
2.Stāvoklis (apkārtnē, dabā, vidē u. tml.), kad ir stipras skaņas.
PiemēriPie upes lejā ir skaļums un dzīvība.
- Pie upes lejā ir skaļums un dzīvība.
2.1.Stāvoklis, kad daudzi (no klātesošajiem) runā, dzied, smejas u. tml.
PiemēriViss aprimis un sastindzis. Skaļums un smiekli tikai ap skolnieku slidotavām pilsētas apstādījumos.
- Viss aprimis un sastindzis. Skaļums un smiekli tikai ap skolnieku slidotavām pilsētas apstādījumos.
- Sapulce beidzās. Institūta darbinieki neplūda ārā pa durvīm ar parasto skaļumu, jokiem un jautru sasaukšanos. Vairums klusēja..
- Un tad ir klāt diena, kad lielvārdiešu koris.. dodas uz Rīgu. Priecīgs satraukums pārņēmis visus, un tas brīžam izpaužas pēkšņā skaļumā, lai tad pa starpām iestātos spējš klusuma mirklis.
3.Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) ir intensīva darbība, rosība, arī notikumi.
Piemēri..darbu netrūka, netrūka mērniecības dzīves skaļuma, un klusumam laika atlika maz.
- ..darbu netrūka, netrūka mērniecības dzīves skaļuma, un klusumam laika atlika maz.
4.Vispārināto īpašība → skaļš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMeža skaļums.
- Meža skaļums.
- Telpas skaļums.
- Vakara skaļums.
- Cehā bija burzma un balsu skaļums, kad pie griestiem noklaudzēja sviras un celtnis sāka braukt.
- Domās nogrimis, Ceplis pavasara skaļumu gandrīz nedzirdēja.
- ..ar plostu viņš brauca pirmo reizi. Tāpēc visi kauli kā salauzīti, tāpēc arī tagad, kad dienas skaļums rimis, ausis vēl šalc krāču ūdeņi.
5.Vispārināta īpašība → skaļš2, šīs īpašības konkiēta izpausme.
PiemēriPēc pilsētas skaļuma un ielu izgarojumiem galva reiba neparastā dzidrumā un klusumā.
- Pēc pilsētas skaļuma un ielu izgarojumiem galva reiba neparastā dzidrumā un klusumā.
- Aizbēgu no ielu skaļuma Klusumu un pavasari atrast..
6.Vispārināto īpašība → skaļš3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVidvuds: Meitene vienīgi baidījās, vai es pie slimnieka gultas mācēšot apvaldīt savu skaļumu..
- Vidvuds: Meitene vienīgi baidījās, vai es pie slimnieka gultas mācēšot apvaldīt savu skaļumu..
- ..reizē ar zēnu skaļumu istabā ienāk labā noskaņa, kas tik ļoti vajadzīga.
- Putni [rudenī] vairs netrokšņoja līksme un skaļumā.
7.Vispārināta īpašība → skaļš4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDora Stučka visu mūžu turējās ēnā, bez lieka skaļuma darīdama vajadzīgu un sabiedriski derīgu darbu..
- Dora Stučka visu mūžu turējās ēnā, bez lieka skaļuma darīdama vajadzīgu un sabiedriski derīgu darbu..
- Tautasdziesma nav skaļumā un pozā, tā nav modes kliedzienā.
- Varbūt pašreizējā pastiprinātā interese par ainavu un kluso dabu, par portretu un kamerstila figurālajiem darbiem ir arī zināma reakcija uz ne vienmēr saturīgu skaļumu.
Avoti: 7-1. sējums