skola
skola -as, s.
1.Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
PiemēriVispārizglītojošā skola.
Stabili vārdu savienojumiAmatniecības skola. Draudzes skola.
1.1.pārn. Izglītība.
PiemēriTaisnību sakot, mazliet vairāk skolas viņam nebūtu nācis par ļaunu, jo tagad dažreiz bija grūti ar viņu aprunāties par diezgan vienkāršām lietām.
1.2.pārn. Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
PiemēriSkola sākas 1. septembrī.
2.Pasākums, pasākumu kopums kvalifikācijas celšanai, arī kādu prasmju iegūšanai.
PiemēriPirmrindnieku pieredzes skola.
3.Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji. Attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
PiemēriFilozofijas skolas.
4.Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
PiemēriInteresanta jau pati tikšanās ar šo dramaturģiju, kas līdz pat šodienai joprojām ir viens no Francijas teātru repertuāra stūrakmeņiem, aktieru meistarības skola.
Stabili vārdu savienojumiSkola rokā.
4.1.Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
PiemēriCīņas skola.
Stabili vārdu savienojumiKoku skola.
Avoti: 7-1. sējums