Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skraukšķēt
skraukšķēt parasti 3. pers., skraukšķ, pag. skraukšķēja
skraukšēt parasti 3. pers., skraukš, pag. skraukšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kraukšķēt.
PiemēriPa nakti ceļš ir uzsalis, zem kājām skraukšķ plāna ledus un sniega garoza.
  • Pa nakti ceļš ir uzsalis, zem kājām skraukšķ plāna ledus un sniega garoza.
  • Tālāk nāca darbs konditorejas cehā, kur.. tika cepti skraukšķoši cepumi.
  • Kartupeļi ir ļoti garšīgi, zobos skraukšķ brūnā miziņa, no tās izveļas iedzeltens un salds mīkstums.
Avoti: 7-1. sējums