skumīgs
skumīgs -ais; s. -a, -ā
skumīgi apst.
1.Skumjš1, parasti mazliet.
Piemēri«Kādēļ tu šodien tāda skumīga?» jautā Harijs.
- «Kādēļ tu šodien tāda skumīga?» jautā Harijs.
- Pat dzidrākajos, gaišākajos skaņu rakstos dažkārt ieaužas skumīgas pārdomas..
- Kaut kur netālu atskan.. skumīga nēģeru dziesma.
- Un skaņa līdz pašam krastam skrien Kā skumīgs mežraga solo...
2.Skumjš2, parasti mazliet.
Piemēri..jauno māju apkārtnes ir skumīgas... Bet dārzniekam vajadzētu būt katram!
- ..jauno māju apkārtnes ir skumīgas... Bet dārzniekam vajadzētu būt katram!
- Majestātiski klusa, mazliet skumīga ir Jūrmala ziemā.
- Sākas atkal gari un skumīgi rudens vakari.
Avoti: 7-1. sējums