skuķe
skuķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; sar.
1.Meitene1. Skuķis.
PiemēriGundegas skopajās atmiņās Dagmāra bija palikusi kā izstīdzējusi, neglīta, garstilbaina skuķe.
1.1.Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
PiemēriVienā rudens svētdienā atnāca atkal Andrejs uz pirtiņu ciemoties, bet viņam līdzi kāda pavisam sveša skuķe. Vēlāk, projām ejot, viņa pat noliecās bučot Ilzei [Andreja mātei] roku.
Avoti: 7-1. sējums