skuķis
skuķis -ķa, v.; sar.
1.Meitene1. Skuķe.
PiemēriBrekšiem bija trīs bērni - Jūle, prāvs skuķis, jau gana vecumā, Dāvis un Rūdis.
- Brekšiem bija trīs bērni - Jūle, prāvs skuķis, jau gana vecumā, Dāvis un Rūdis.
- ..Andreja sieva vairākkārt nosauca pakaļ savam skuķim, lai nesabrien kurpītes.
- ..priekšā iznāca meitene zaļā tērpā un kurpēs ar neticami augstiem papēžiem.. «Velna skuķis!» viņš nogrozīja galvu. «.. Kā viņa dzied un kā skatās!»
1.1.Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
Avoti: 7-1. sējums