skāņums
skāņums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skaņš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPiena skāņums.
- Piena skāņums.
- «Dzersim!» Vita iesaucās, sniegdamās pēc glāzes. Sīvs skāņums iesitās nāsīs. Tas nevarēja būt tīrs degvīns..
2.Vispārināta īpašība → skaņš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSmakas skāņums.
- Smakas skāņums.
3.Vispārināta īpašība → skaņš3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSmaida skāņums.
- Smaida skāņums.
Avoti: 7-1. sējums