skāņš
skāņš -ais; s. -a, -ā
skāņi apst.
1.Skābs1, parasti mazliet. Arī ieskābis.
PiemēriSkāņas ogas.
- Skāņas ogas.
- Skāņa zupa.
- Maize ir skāņa, pelavaina un ķeras zobos. Bet Jurģis ir izbadīs, un viņš apgruzdušo cepiena ņuku kremt ar izsalkušā kāri.
- ..kucēns prasīja ēst, un uz plīts malas aizmirstais piens rādījās kļuvis skāņš..
- ..viršu medus ir tumšs, kaut arī smaržīgs, tam piemīt skāņa, rūgtena garša.
2.Skābs2, parasti mazliet.
PiemēriUz melnās zemes nav ne zālītes, ne puķīšu, nāsīs sitas skāņa, mitra smaka.
- Uz melnās zemes nav ne zālītes, ne puķīšu, nāsīs sitas skāņa, mitra smaka.
- ..nāsīs iesitas gadu desmitiem veca, skāņa virtuves izgarojumu smaka.
- ..[tirgū] skāņi oda pēc skābētiem kāpostiem un gurķiem..
3.sar. Īgns, nelaipns. Arī neapmierināts – skābs3.
Piemēri..Starpiņa vaigs bija sēri skāņš.
- ..Starpiņa vaigs bija sēri skāņš.
- Līzbete iznāca pretī, skāņi pasmaidīdama, abas māsas samutējās promskatīdamās, nekādas draudzenes arī jaunās dienās nebij..
- Tad atkal uzvandīja skāņas noskaņas. Tikai otrā nakts krasta - un jau pirmā ārpus mājām. Vai man nevajadzēja būt piekāpīgākam, saprotošākam?
Avoti: 7-1. sējums