Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slīdēt
slīdēt slīdu, slīdi, slīd, pag. slīdēju, slīdēji, slīdēja (retāk slida, 1. konj.); intrans.
1.Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
PiemēriRagavas slīd labi.
  • Ragavas slīd labi.
  • Hokeja ripa slīd pa ledu.
  • Mašīnas detaļas slīd viena gar otru.
  • ..viņš [slidotājs] beidza distanci, atliecās un, rokas sānos ielicis, ļāva slidām slīdēt uz priekšu.
  • Mierīgi slīd viņa slēpes mīkstajā sniegā..
  • ..šņāca lielā gludināmā dzelzs, slīdot pa mitro drēbi.
  • pārn. Var arī būt tādi apstākļi, ka visu darba laiku gar acīm slīd spilgtas krāsas audumi un rezultātā acīs uz tīklenes neizzūd iepriekšējais krāsas kairinājums..
Stabili vārdu savienojumiSlīdēt pa virsu (arī virspusi).
1.1.Pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu.
PiemēriBērni ar kamaniņām slīd no kalna.
  • Bērni ar kamaniņām slīd no kalna.
  • Tikuši aiz aploka bērziem slēpotāji slīd gausāk.
  • Zigis un Ēvalds noņēma slidu aizsargus un tāpat, mēteļus nenovilkuši, sāka slīdēt pa ledu.
  • Skrejceļa.. galā meitene atkal sāka izvirpuļot figūras. Aldis lēni slīdēja un piesardzīgi atdarināja viņas soļus.
1.2.Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
PiemēriŪdenim šļakstot, viņš spēra soli uz priekšu, slīdēja un tikko nezaudēja līdzsvaru.
  • Ūdenim šļakstot, viņš spēra soli uz priekšu, slīdēja un tikko nezaudēja līdzsvaru.
  • ..slīdēja kāja, un es kritu..
  • Aitas pārlēca viegli, bet govīm pakaļkājas slīdēja atpakaļ grāvja glīzdainajā mālā..
  • ..mūsu mašīna, apbraukdama kūpošo tanku, uz dubļainā ceļa sāka slīdēt..
Stabili vārdu savienojumiKāja slīd (biežāk paslīd).
1.3.Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
PiemēriZēns slīd no siena vezuma.
  • Zēns slīd no siena vezuma.
  • Lakats slīd no pleciem.
  • Rokas pašas ieķērās resnās egles sūnainajā stumbrā. Es rāpos augšā un slīdēju atpakaļ, saceldams.. troksni.
  • Es devos uz kūtsaugšu vēlreiz. Slīdēju atkal pa siena viļņiem.
1.4.Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) – par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām.
PiemēriPie galda sēž onkulis, un rokās viņam mežrags. Sirmgalvja pirksti slīd pāri metāla apsūbējumam kā glāstīdami.
  • Pie galda sēž onkulis, un rokās viņam mežrags. Sirmgalvja pirksti slīd pāri metāla apsūbējumam kā glāstīdami.
  • Pirksts pa galdautu slīdēja līdzi auduma rakstiem.
1.5.Būt ar slidenu virsmu.
PiemēriParketa grīda slīd.
  • Parketa grīda slīd.
  • Ledus vairs neslīdēja nemaz, skrejceļš bija pazudis baltā, slapjā jūklī.
1.6.pārn. Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
PiemēriViņi [gājēji] vēroja Bērza muižas tīrumus. Skatieni slīdēja pāri līdzenajiem laukiem, pļavām un ganibām.
  • Viņi [gājēji] vēroja Bērza muižas tīrumus. Skatieni slīdēja pāri līdzenajiem laukiem, pļavām un ganibām.
  • Viņa vērīgās acis.. nevarēja rast miera. Skatiens bažīgi slīdēja no puķes uz puķi, it kā aptaustīdams katru asnu.
  • Viņam bija mazas, rūsganas.. acis. Un tās slīdēja man pāri ar paviršu, šaudīgu skatienu..
  • Acis slīd pa drūzmu. Viņam patīk vērot cilvēku sejas un žestus.
1.7.parasti savienojumā ar «pāri», «garām»; pārn. Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību. Būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
PiemēriAspazija necenšas skatīties dzīvē ar nepamatotu vieglu optimismu, slīdēt pāri traģiskajam..
  • Aspazija necenšas skatīties dzīvē ar nepamatotu vieglu optimismu, slīdēt pāri traģiskajam..
  • ..jaunais mākslinieks slīd garām šai pasaulei, nevienu nemanīdams, tikai viņam vien uztveramas melodijas klausīdamies.
  • Ko šī balss runāja, es nesapratu, vārdi bija neskaidri un slīdēja garām manai apziņai..
2.Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriDejotāju pāri slīd viens aiz otra.
  • Dejotāju pāri slīd viens aiz otra.
  • Klusu slīdēdams, sulainis vēlreiz atnesa [šaha] spēlētājiem karstus kafijas traukus..
  • Smaidīdamas meitenes slīdēja pa skatuvi, te cita no citas attālinādamās, te atkal tuvodamās,.. visas vienādi, ritmiski, graciozi.
  • Bedres šļakst, švīkst zāles, režģi salūst, Strēlnieki kā čūskas slīd uz priekšu.
  • Lopi jūt vakara pusi... viss bars slīd neatturami [uz mājām].
2.1.Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
Piemēri..viņi brauca ar trolejbusu uz mājām. Bija krēsla, lielā mašīna klusu slīdēja pa asfaltu..
  • ..viņi brauca ar trolejbusu uz mājām. Bija krēsla, lielā mašīna klusu slīdēja pa asfaltu..
  • Taksometrs klusi slīdēja pa centra apgaismotajām ielām..
  • Vilciens strauji atgāja no.. stacijas un, uzņēmis ātrumu, slīdēja tālāk..
  • Kombains vienmērīgā gaitā slīdēja gar labības sloksni, nopļaudams uzreiz gandrīz piecu metru platu vālu.
  • pārn. Vēl vienu nedēļu dzīve slīd pa vecajām sliedēm... Strādā visi četri. Tēvs ar māti savrup, Jānis ar Mārtiņu kopā.
2.2.Ritēt, velties pa (kā) virsmu, parasti vienmērīgi (par pilieniem, lāsēm u. tml.).
PiemēriLietus lāses slīd pa logu.
  • Lietus lāses slīd pa logu.
  • Asaras slīd pār vaigiem.
  • ..melnim pār ciskām slīdēja lielas lāses.
  • Jānis uzmet pāris sauju ūdens sev uz galvas. Ziepju putas mīksti slīd. Putas ir netīrumu aiznesējas.
3.Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
PiemēriPa ezeru slīd jahtas.
  • Pa ezeru slīd jahtas.
  • Laiva slīdēja tik klusi, ka varēja pat dzirdēt, kā pie.. zaru galiem irdzēja ūdens.
  • Tālu pie apvāršņa kā zilgans punkts slīd kuģis.
  • Apgriezis laivu un pārtraucis airēšanu, lēni slīdēju atmuguriski pa straumi lejup..
3.1.Par peldošiem priekšmetiem.
Piemēri..Imants ieraudzīja veselu Iedus blāķu kalnu, kas.. slīd pa straumi lejup.
  • ..Imants ieraudzīja veselu Iedus blāķu kalnu, kas.. slīd pa straumi lejup.
  • Pludiņš, sīki raustīdamies, lēni slīd uz priekšu..
3.2.Plūst, parasti vienmērīgi (par upi, straumi u. tml.).
Piemēri..garām padziļā gultnē mierīgi slīdēja upe..
  • ..garām padziļā gultnē mierīgi slīdēja upe..
  • Daugava, straujā un rāmā! Tu slīdi Birzīm un druvām, un siliem garām.
  • ..Straume laivu nes uz leju Un caur ūdensrozēm slīd.
3.3.Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
PiemēriAugstu, augstu, tikko saredzama, skaņas ātrumā slīdēja lidmašīna, atstādama aiz sevis garu, baltu svītru..
  • Augstu, augstu, tikko saredzama, skaņas ātrumā slīdēja lidmašīna, atstādama aiz sevis garu, baltu svītru..
  • Gaisā cits pēc cita dažādos virzienos slīdēja aeroplāni..
3.4.Par putniem, kukaiņiem, sikspārņiem.
PiemēriTīrajā zilumā plati plestiem spārniem apli pēc apļa slīdēja vanags.
  • Tīrajā zilumā plati plestiem spārniem apli pēc apļa slīdēja vanags.
  • Starp miegainiem zariem pūce slīd.
3.5.Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem).
PiemēriGaisā slīd pieneņu pūkas.
  • Gaisā slīd pieneņu pūkas.
  • Lēni, kā apdomādamās, aiz rūtīm slīd lielas, pūkainas pārslas un kūst uz melnajām ietvēm..
  • Virs meža, trīs četru simtu metru augstumā slīd izpletnis, nesot sev līdzi auklās nevarīgi karājošos cilvēku.
3.6.Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi (par mākoņiem, miglu u. tml.).
PiemēriZemie mākoņi slīd pār laukiem un mežiem kā samirkuši, plūksnaini aizkari, kas, šķiet, lēni šūpojas nemanāma vēja vēdās.
  • Zemie mākoņi slīd pār laukiem un mežiem kā samirkuši, plūksnaini aizkari, kas, šķiet, lēni šūpojas nemanāma vēja vēdās.
  • Aust rīts, un migla slīd pār laukiem.
  • pārn. ..grūtās atmiņās pīdamās, doma slīdēja tikpat gausi kā saraustītie vieglie mākoņi..
3.7.Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem).
PiemēriZeltsārtā saule slīdēja pa.. debess jumu.
  • Zeltsārtā saule slīdēja pa.. debess jumu.
  • Saulīte slīdēja zemāk un zemāk... Metās tumšāks un tumšāks aizvien.
  • Apkārtne tinās zilganā aukstuma miglā, saule slīdēja uz vakarpusi.
3.8.pārn. Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
Piemēri..lūkojos pa [vilciena] logu, aiz kura nesteidzīgi slīdēja jau vakara saules apspīdētas rāmas ainavas..
  • ..lūkojos pa [vilciena] logu, aiz kura nesteidzīgi slīdēja jau vakara saules apspīdētas rāmas ainavas..
  • ..zem lidmašīnas spārniem bija vairākas stundas slīdējusi taiga un mežatundra..
  • Slapjais asfalts sāk slīdēt pretī un izgaist zem riepām.
3.9.pārn. Ritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriLaiks nemanot slīdēja uz priekšu.
  • Laiks nemanot slīdēja uz priekšu.
  • ..ar laiku, dēls, sevišķi uzmanies. Tas slīdēs tev garām pavisam klusi un nemanāmi..
4.parasti 3. pers. Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
PiemēriGalva slīd lejup.
  • Galva slīd lejup.
  • Spandera kundzes pastieptā roka, tā arī nesasniegusi zvana pogu, lēnām slīdēja lejup un apstājās pie sirds.
  • Vilis jau snauda, un arī Leinasaram plaksti slīdēja uz leju..
5.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
Piemēri..Uģis apvaldīja [zirga] straujo skrējienu, jo ceļš sāka slīdēt lejup.
  • ..Uģis apvaldīja [zirga] straujo skrējienu, jo ceļš sāka slīdēt lejup.
  • Ceļš te slīd uz leju, te atkal vijas kalnup.
  • Aiz grāvja taka strauji slīd lejup, tāpēc Kristīnei jāskrej.
6.parasti 3. pers. Pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
Piemēri..temperatūra slīdēja aizvien zemāk.
  • ..temperatūra slīdēja aizvien zemāk.
6.1.Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
Piemēri..cenas sāka slīdēt uz leju arvien vairāk un vairāk..
  • ..cenas sāka slīdēt uz leju arvien vairāk un vairāk..
  • ..algas tikko turējās līdzšinējā līmenī, bet daudzās vietās slīdēja vēl zemāk..
6.2.Pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu).
PiemēriNojauta Meka kundzei bija tāda, ka Brigens neko labu gan nepastāstīs, varbūt pārmetīs, ka muižas saimniecība slīd vairāk un vairāk uz leju un parādi nevis mazinās.., bet drīzāk pieaug.
  • Nojauta Meka kundzei bija tāda, ka Brigens neko labu gan nepastāstīs, varbūt pārmetīs, ka muižas saimniecība slīd vairāk un vairāk uz leju un parādi nevis mazinās.., bet drīzāk pieaug.
  • Neviens neko nesaka. Visiem tagad skaidrs, ka artelis slīd uz leju.
6.3.Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam. Pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
Piemēri..Roplains vairs neslīdēja uz leju, bet sāka celties. Piecu govju vietā tagad stāvēja septiņas viņa kūtī, viņam piederēja trīs zirgi..
  • ..Roplains vairs neslīdēja uz leju, bet sāka celties. Piecu govju vietā tagad stāvēja septiņas viņa kūtī, viņam piederēja trīs zirgi..
7.Pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī.
PiemēriIeva kaut ko nomurmina; viņa slīd saldā miega neziņā..
  • Ieva kaut ko nomurmina; viņa slīd saldā miega neziņā..
  • Kad iekāpu vagonā,.. garastāvoklis slīdēja uz nulles pusi.
7.1.Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē. Pakāpeniski morāli degradēties.
PiemēriUn ko viņa darīs pēc tam? Kādi būs tālākie soļi? Arī apzinoties savu nelaimi, var turpināt slīdēt lejup.
  • Un ko viņa darīs pēc tam? Kādi būs tālākie soļi? Arī apzinoties savu nelaimi, var turpināt slīdēt lejup.
  • Arvien vairāk un vairāk viņš slīdēja prom no uzsāktā ceļa. Un kur tā varēja aizslīdēt? Protams, tikai uz postu pašam..
Avoti: 7-1. sējums