slīdēt
slīdēt slīdu, slīdi, slīd, pag. slīdēju, slīdēji, slīdēja (retāk slida, 1. konj.); intrans.
1.Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem).
PiemēriRagavas slīd labi.
Stabili vārdu savienojumiSlīdēt pa virsu (arī virspusi).
1.1.Pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu.
PiemēriBērni ar kamaniņām slīd no kalna.
1.2.Pārvietojoties, tiekot pārvietotam pa ko slidenu, mainīt, parasti nevēlami, kustības virzienu, arī stāvokli.
PiemēriŪdenim šļakstot, viņš spēra soli uz priekšu, slīdēja un tikko nezaudēja līdzsvaru.
Stabili vārdu savienojumiKāja slīd (biežāk paslīd).
1.3.Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
PiemēriZēns slīd no siena vezuma.
1.4.Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) — par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām.
PiemēriPie galda sēž onkulis, un rokās viņam mežrags. Sirmgalvja pirksti slīd pāri metāla apsūbējumam kā glāstīdami.
1.5.Būt ar slidenu virsmu.
PiemēriParketa grīda slīd.
1.6.pārn. Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
PiemēriViņi [gājēji] vēroja Bērza muižas tīrumus. Skatieni slīdēja pāri līdzenajiem laukiem, pļavām un ganibām.
1.7.parasti savienojumā ar «pāri», «garām»; pārn. Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību. Būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
PiemēriAspazija necenšas skatīties dzīvē ar nepamatotu vieglu optimismu, slīdēt pāri traģiskajam..
2.Virzīties (piemēram, iet, skriet, līst), parasti vienmērīgā gaitā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriDejotāju pāri slīd viens aiz otra.
2.1.Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
Piemēri..viņi brauca ar trolejbusu uz mājām. Bija krēsla, lielā mašīna klusu slīdēja pa asfaltu..
2.2.Ritēt, velties pa (kā) virsmu, parasti vienmērīgi (par pilieniem, lāsēm u. tml.).
PiemēriLietus lāses slīd pa logu.
3.Virzīties pa ūdeni, ūdenstilpi, parasti vienmērīgā gaitā (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
PiemēriPa ezeru slīd jahtas.
3.1.Par peldošiem priekšmetiem.
Piemēri..Imants ieraudzīja veselu Iedus blāķu kalnu, kas.. slīd pa straumi lejup.
3.2.Plūst, parasti vienmērīgi (par upi, straumi u. tml.).
Piemēri..garām padziļā gultnē mierīgi slīdēja upe..
3.3.Lidot, parasti vienmērīgā gaitā (par lidaparātiem, arī par braucējiem tajos).
PiemēriAugstu, augstu, tikko saredzama, skaņas ātrumā slīdēja lidmašīna, atstādama aiz sevis garu, baltu svītru..
3.4.Par putniem, kukaiņiem, sikspārņiem.
PiemēriTīrajā zilumā plati plestiem spārniem apli pēc apļa slīdēja vanags.
3.5.Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem).
PiemēriGaisā slīd pieneņu pūkas.
3.6.Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi (par mākoņiem, miglu u. tml.).
PiemēriZemie mākoņi slīd pār laukiem un mežiem kā samirkuši, plūksnaini aizkari, kas, šķiet, lēni šūpojas nemanāma vēja vēdās.
3.7.Šķietamā kustībā virzīties (par debess spīdekļiem).
PiemēriZeltsārtā saule slīdēja pa.. debess jumu.
3.8.pārn. Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
Piemēri..lūkojos pa [vilciena] logu, aiz kura nesteidzīgi slīdēja jau vakara saules apspīdētas rāmas ainavas..
3.9.pārn. Ritēt (par laiku, laikposmu).
PiemēriLaiks nemanot slīdēja uz priekšu.
4.parasti 3. pers. Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
PiemēriGalva slīd lejup.
5.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
Piemēri..Uģis apvaldīja [zirga] straujo skrējienu, jo ceļš sāka slīdēt lejup.
6.parasti 3. pers. Pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
Piemēri..temperatūra slīdēja aizvien zemāk.
6.1.Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
Piemēri..cenas sāka slīdēt uz leju arvien vairāk un vairāk..
6.2.Pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu).
PiemēriNojauta Meka kundzei bija tāda, ka Brigens neko labu gan nepastāstīs, varbūt pārmetīs, ka muižas saimniecība slīd vairāk un vairāk uz leju un parādi nevis mazinās.., bet drīzāk pieaug.
6.3.Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam. Pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
Piemēri..Roplains vairs neslīdēja uz leju, bet sāka celties. Piecu govju vietā tagad stāvēja septiņas viņa kūtī, viņam piederēja trīs zirgi..
7.Pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī.
PiemēriIeva kaut ko nomurmina; viņa slīd saldā miega neziņā..
7.1.Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē. Pakāpeniski morāli degradēties.
PiemēriUn ko viņa darīs pēc tam? Kādi būs tālākie soļi? Arī apzinoties savu nelaimi, var turpināt slīdēt lejup.
Avoti: 7-1. sējums