slidināt
slidināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
PiemēriStraume slidina baļķus.
- Straume slidina baļķus.
- Viņš jutās noreibis tik stipri, ka streipuļoja, un, turēdams vienā rokā lukturīti, otru slidināja gar sienu un balstījās pret to.
2.Slidināt1.
Piemēri..slapjais māls pamatīgi slidināja mašīnu riteņus, un uzkalniņos vadītāji dabūja krietni pasvīst, lai tiktu kalnā bez apstāšanās.
- ..slapjais māls pamatīgi slidināja mašīnu riteņus, un uzkalniņos vadītāji dabūja krietni pasvīst, lai tiktu kalnā bez apstāšanās.
Avoti: 7-1. sējums