slīpums
slīpums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKalna slīpums.
2.Slīpa vieta. Arī slīps veidojums.
PiemēriPērn viņa grupā iekļāva divus jaunus kombainierus, kuri slīpumos baidījās braukt. Tad Stasis nopļāva nogāzes, bet jaunie strādāja lauku līdzenākajā daļā.
Avoti: 7-1. sējums