Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slīpums
slīpums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKalna slīpums.
  • Kalna slīpums.
  • Lāpstiņai kopā ar kātu jāsniedzas strādniekam līdz krūtīm, tad varēs strādāt ar nesaliektu ķermeni, jo lāpstiņa pret mizojamo koku būs pareizā slīpumā.
  • Lāpstas dūriena slīpumam jābūt apmēram 35 grādi.
  • Lasot grāmatu, to vēlams novietot apmēram 30° slīpumā, lai nebūtu jānoliec galva.
2.Slīpa vieta. Arī slīps veidojums.
PiemēriPērn viņa grupā iekļāva divus jaunus kombainierus, kuri slīpumos baidījās braukt. Tad Stasis nopļāva nogāzes, bet jaunie strādāja lauku līdzenākajā daļā.
  • Pērn viņa grupā iekļāva divus jaunus kombainierus, kuri slīpumos baidījās braukt. Tad Stasis nopļāva nogāzes, bet jaunie strādāja lauku līdzenākajā daļā.
  • Jumta slīpums bija tikai uz vienu pusi... Otrā pusē līdz jumta slīpuma augšējai daļai slējās izrobots ugunsmūris.
  • ..podesti, kāpnes un slīpumi ir labi iekārtotas skatuves nepieciešamība..
Avoti: 7-1. sējums