slapināt
slapināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš1.
PiemēriLietus slapina māju jumtus.
- Lietus slapina māju jumtus.
- Zelma ar trīcošu plaukstu smēla ūdeni un slapināja seju. Ūdens.. lija atpakaļ traukā, un Zelma tādēļ mazgājās ilgi.
- ..pirkstus priekšsēdētājs vismīļāk slapināja ar to pašu veco, pārbaudīto paņēmienu - pie mēles..
- «Tev lika gan laistīt, bet tur vispār nekādas laistīšanas nevajadzēja. Tur tak bija tekots [tekošs] ūdens, kas slapināja visu to dārzu..»
- Kapilārās parādības saistītas ar šķidruma īpašību slapināt vai neslapināt cietķermeņa virsmu, un tās izpaužas kā šķidruma līmeņa pacelšanās vai pazemināšanās šauros traukos - kapilāros..
- pārn. «Mēs, jaunie, arī gribam dzīvot. Arī mums tīk pasēdēt kafejnīcā, slapināt lūpas ar dullo sulu.»
2.intrans. Urinēt (parasti urīna nesaturēšanas gadījumā) – par cilvēkiem.
PiemēriKāds no [kolonijas] audzēkņiem slapina gultā, pašam grūti, un citi izsmej.
- Kāds no [kolonijas] audzēkņiem slapina gultā, pašam grūti, un citi izsmej.
- «Bērnībā man bija draugs Voldiņš,» es sacīju, «viņš slapināja biksēs.»
2.1.Urinēt (par dzīvniekiem).
Piemēri«Ja neatvedis! cilvēkiem maizi, suņi tev ciemā slapinās uz kājām un bērni ar pirkstiem rādīs.»
- «Ja neatvedis! cilvēkiem maizi, suņi tev ciemā slapinās uz kājām un bērni ar pirkstiem rādīs.»
Avoti: 7-1. sējums