Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slepkavīgs
slepkavīgs -ais; s. -a, -ā
slepkavīgi apst.
Saistīts ar slepkavību, slepkavu, tiem raksturīgs. Tāds, kas izraisa slepkavību.
PiemēriVisu pasauli satrauca esesiešu slepkavīgie briesmu darbi hitleriešu iekārtotajās koncentrācijas nometnēs.
  • Visu pasauli satrauca esesiešu slepkavīgie briesmu darbi hitleriešu iekārtotajās koncentrācijas nometnēs.
  • Federiko šos falangas darboņus un slepkavīgos šāvējus ne acu galā neieredzēja..
  • Līvija.. izskatījās tik priecīga. Ja es tagad viņai to [par laulības šķiršanu] pateikšu, tas būs kā slepkavīgs naža dūriens, viņš domāja.
  • pārn. Divdesmit gados, kopš Dienvidamerikā parādījās slepkavīgās bites, no to dzēlieniem.. gājuši bojā apmēram 200 cilvēku.
  • pārn. ..slepkavīgie žokļi sacirtās gaisā, noklankstot kā tukšs šāviens.
Avoti: 7-1. sējums