Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slābums
-a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → slābs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Slābanums.
PiemēriNo pārmērīgā uztraukuma nekas nebija palicis pāri kā tikai sapņains slābums. Kristīnei bija tā, it kā viņa no kādas.. nastas būtu atsvabināta..
Avoti: