slānīt
slānīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.; sar.
1.Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
Piemēri«Tad viņš nostādīja mūs, bērnus, rindā, noņēma siksnu un sāka visus pēc kārtas slānīt - par padarītajiem grēkiem un avansa veidā arī par tiem, ko vēl sagrēkos.»
1.1.Lamāt.
PiemēriElza notvīka, taču izvēlējās labāko aizstāvēšanās stratēģiju - uzbrukumu. «Ko tu murgo!» viņa sāka Kārli slānīt. «Kā tev nav kauna? Pietempjas, iegāžas klēts durvīs un tad dievs zin ko izgudro.»
Avoti: 7-1. sējums